Gauja
Latvijas laivošanas klasika — plaša, ainaviska un piemērota gan mierīgai vienas dienas atpūtai, gan garākiem vairāku dienu piedzīvojumiem.
Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Gauja — upe ar lielu raksturu un vēl lielākiem skatiem
Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Vidustecē tā ir robežupe ar Igauniju. Garums — 452 km, kritums — 234 m. Gauja sākas Vidzemes augstienē, taču par precīzu izteku pastāv atšķirīgi viedokļi: vai nu Cēsu novadā, Elkas klanā, vai arī no Alauksta ezera. Ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.
Gauja plašā lokā apliec Vidzemes augstieni. Pie Cēsīm, Līgatnes un Siguldas Gauja tek iespaidīgā senlejā — šeit tās krastos ir krāšņi smilšakmens atsegumi ar alām. Lejtecē Gaujas gultne ir smilšaina, raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti.
Izvēlies Gaujas posmu
Katrs maršruts ir sakārtots kartītē: sākums, beigas, garums, ilgums un ievērojamākās vietas atveramas zemāk.
Jāņrāmis – Līgatne (Pārceltuve)
Garāks vienas dienas posms ar smilšakmens klintīm, krācēm un skaistiem Gaujas senlejas skatiem.
Šī posma ievērojamākās vietas
Ramātu klintis – ap 1,5 km no “Jāņrāmja” sākuma, kreisajā krastā. Augstas, no upes vislabāk skatāmas. Taku un stāva celiņa pieeja. Klints sākumā – Spulgsūnas ala, pieejama no upes.
Ērgļu klintis – iespaidīga 700 m gara smilšakmens siena, no kuras 300 m apskalo Gauja. Augstums līdz 22 m. Teika vēsta par ērģeļu skaņas atbalsi šajā vietā.
Sarkanās klintis (Raiskuma iezis) – ap 0,5 km augšup pa Gauju no vecā Raiskuma kroga. Vairāku simtu metru gara sarkanīga smilšakmens siena.
Cīrulīši, “Žagarkalns” – kreisajā krastā pie Cēsīm.
Rakšupe – kreisā krasta pieteka.
Kvēpenes pilskalns – 6 km lejpus Cēsīm, labajā krastā. Senais pilskalns ar vaļņiem un grāvjiem. Teika par jaunavas iemūrēšanu pils pamatos. Netālu – Upuru ozols.
Briedīšu iezis – ap 1,5 km lejup, smilšakmens atsegums kreisajā krastā.
Amata – kreisā krasta pieteka.
Ēdernieku klintis – pēc 700 m labajā krastā.
Leimaņu iezis – kreisajā krastā.
Ķūķu klintis – labajā krastā. Līdz 43 m augstas kraujas, kopā ar Ēdernieku klintīm un Leimaņu iezi veido nozīmīgu dabas pieminekļu grupu.
Skaļupe – kreisā krasta pieteka.
Spriņģu iezis – 600 m gara smilšakmens siena pirms Līgatnes, augstums līdz 21 m. Skaists skats no upes; laivotājiem jāuzmanās no krācēm!
Līgatne – kreisā krasta pieteka.
Līgatnes pārceltuve – vienīgā šāda tipa Baltijā. Pārvietojas ar straumes spēku pa trosi. Izveidota pēc Otrā pasaules kara papīrfabrikas vajadzībām.
Cēsis – Līgatne (Pārceltuve)
Visa maršruta posmi atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā.
Šī posma ievērojamākās vietas
Cīrulīši (“Žagarkalns”) – atpūtas un slēpošanas vieta Gaujas kreisajā krastā.
Rakšupe – pieteka kreisajā krastā.
Kvēpenes pilskalns – 6 km lejup no Cēsīm, uz senkrasta mēles. Leģenda vēsta par velna nojauktu pili un iemūrētu jaunavu. Netālu – Upuru ozols.
Briedīšu iezis – smilšakmens atsegums ap 1,5 km lejup, kreisajā krastā.
Amata – pieteka kreisajā krastā.
Ēdernieku klintis – labajā krastā, ap 700 m tālāk.
Leimaņu iezis – kreisajā krastā.
Ķūķu klintis – līdz 43 m augsta krauja labajā krastā ar iespaidīgiem smilšakmens atsegumiem.
Skaļupe – pieteka kreisajā krastā.
Spriņģu iezis – ap 600 m gara smilšakmens siena pirms Līgatnes, augstums līdz 21 m.
Līgatne – pieteka kreisajā krastā.
Līgatnes pārceltuve – vienīgā šāda tipa Baltijā, darbojas ar straumes spēku pa trosi.
Līgatne (Pārceltuve) – Sigulda
Ainavisks posms ar iežiem, pietekām, Turaidas apkārtni un Gaujas senlejas noskaņu.
Šī posma ievērojamākās vietas
Līgatnes pārceltuve – vienīgā šāda tipa Baltijā. Pārvietojas ar straumes spēku pa trosi. Izveidota pēc Otrā pasaules kara papīrfabrikas vajadzībām.
Jumpravu iezis – smilšakmens ar alu.
Katrīnas iezis – 15 m augsts pusloks.
Gūdu klintis – līdz 18 m augsts atsegums.
Draņķupīte – labā pieteka.
Tītmaņu iezis, pilskalns – ala, 1905. gada slēptuve.
Launaga iezis – skatu punkts.
Vildoga – kreisā pieteka.
Elpju iezis – 9 m smilšakmens, Dagnes ala.
Brasla – labā pieteka.
Svīķupīte – kreisā pieteka.
Nurmižu gravu rezervāts – slēgta teritorija.
Viešu pilskalns – lībiešu nocietinājums.
Dauda, Vējupīte – kreisā krasta pietekas.
Turaidas pils, Dainu ala – 13. gs. mūra pils, neliela ala.
Sigulda – Murjāņi
Posms no Siguldas ar tiltiem, senlejas skatiem, klintīm un Murjāņu finišu.
Šī posma ievērojamākās vietas
Sigulda
Siguldas tilts
Bobsleja un kamaniņu trase – upes kreisajā pusē.
Ķeizarkrēsls un Ķeizarskats – 19. gs skatu vietas ar skatu uz Gaujas senieleju, ved takas uz Velna alu.
Velnala klintis un Velna ala – 250 m gara, 15 m augsta devona laikmeta klinšu siena ar 35 m dziļu alu.
Gājēju tiltiņš.
Lorupe – kreisā krasta pieteka.
Ziedleju klintis – ap 40 m garš Gaujas vecupes krasta atsegums, neredzamas no ceļa.
Lielais akmens – veca plostnieku apmetne ar enkurcēlu krastā.
Katlapu iezis – pēdējais Gaujas senlejas smilšakmens atsegums.
Egļupe, Inčupīte – kreisās krasta pietekas.
Lojas ieteka – labā krasta vecupe.
Inčukalna – Valmieras ceļa tilts, Murjāņi.
Jāņrāmis – Sigulda
Garš un ainavisks Gaujas posms ar daudziem ievērojamiem smilšakmens atsegumiem, Līgatnes pārceltuvi un Turaidas apkārtni.
Šī posma ievērojamākās vietas
Ramātu klintis – ap 1,5 km no Jāņrāmis, Gaujas kreisajā krastā. Graciozas, augstas klintis, apskatāmas galvenokārt no upes. Ir Spulgsūnas ala pie klints sākuma, pieejama tikai no ūdens puses.
Ērgļu klintis – majestātiska, ap 700 m gara smilšakmens siena Gaujas labajā krastā, līdz 22 m augsta. Nosaukums no atbalss, kas skan kā ērģeles.
Sarkanās klintis (Raiskuma iezis) – Gaujas labajā krastā, sarkanas krāsas klints, vairāku simtu metru gara.
Kvēpenes pilskalns – 6 km lejpus Cēsīm, uz Gaujas labā krasta. Iespējamā Satekles pils, ar senām teikām par velnu un jaunkundzi.
Briedīšu iezis, Leimaņu iezis – smilšakmens atsegumi kreisajā krastā.
Ēdernieku, Ķūķu klintis – smilšakmens atsegumi labajā krastā, augstums līdz 43 m.
Spriņģu iezis – 600 m gara smilšakmens siena kreisajā krastā pirms Līgatnes, līdz 21 m augsta.
Līgatnes pārceltuve – vienīgā Baltijā trošu prāmja pārceltuve pār Gauju.
Jumpravu iezis – 250 m garš, 7 m augsts smilšakmens klints, kreisajā krastā, ar nelielu alu (Taimiņu sprauga).
Katrīnas iezis – līdz 15 m augstas, ap 200 m platas klintis Gaujas svītā, ar pusloka formu.
Gūdu klintis – līdz 18 m augstas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu.
Tītmaņu iezis ar alu – slēpšanās vieta 1905. gada cīnītājiem, saukta arī par Līgoņu alu.
Launaga iezis – 250 m garš masīvs, labākais skats saulrietā.
Elpju iezis – 9 m augsts, pie tā Dagnes (Gančauska) ala.
Nurmižu gravu rezervāts – valsts aizsargājams, apmeklētājiem slēgts!
Viešu pilskalns – netālu no Turaidas pils, arheoloģisks piemineklis, lībiešu vecākā Vesiķa rezidence.
Turaidas pils – 1214. g. celtā viduslaiku pils, svarīgs arhibīskapa centrs un cietoksnis. Netālu atrodas Dainu (Turaidas) ala – neliela, arapaļa, pavērta mute.
Vidaga – Gaujiena
Vienas dienas posms ar Gaujas ainavām un daudzām dabas vietām.
Šī posma ievērojamākās vietas
Ramātu klintis – Gaujas kreisajā krastā. Graciozas augstas smilšakmens klintis ar Spulgsūnas alu pie klinšu sākuma.
Ērgļu klintis – labajā krastā, monumentāla, 700 m gara smilšakmens siena, visiespaidīgākā posmā.
Sarkanās klintis (Raiskuma iezis) – labajā krastā, sarkanā smilšakmens klints apmēram 0,5 km no Lieplejas kroga.
Kvēpenes pilskalns – labajā krastā, pilskalns uz zemes mēles ar vaļņiem, daļēji redzams no upes.
Briedīšu iezis – smilšakmens atsegums upes kreisajā krastā.
Amata – Gaujas kreisā krasta pieteka.
Ēdernieku klintis – smilšakmens atsegumi, līdz 10 m augsti – Gaujas labajā krastā.
Leimaņu iezis – smilšakmens atsegums upes kreisajā krastā.
Ķūķu klintis – līdz 43 m augstas smilšakmens kraujas labajā krastā.
Skaļupe – Gaujas kreisā krasta pieteka.
Spriņģu iezis – apmēram 600 m gara smilšakmens klinšu siena kreisajā upes krastā.
Līgatne – Gaujas kreisā krasta pieteka.
Jumpravu iezis – 250 m garš, 7 m augsts smilšakmens klints ar alu “Taimiņu sprauga”, Gaujas kreisajā krastā.
Katrīnas iezis – 15 m augsts, 200 m plats smilšakmens klints upes kreisajā krastā.
Gūdu klintis – līdz 18 m augstas smilšakmens klintis kreisajā krastā.
Draņķupīte – Gaujas labā krasta pieteka.
Tītmaņu iezis – klints ar alu, saistīta ar 1905. gada cīnītājiem, Gaujas kreisais krasts.
Launaga iezis – 250 m gara smilšakmens klints upes kreisajā krastā; skaistākais launaga laikā.
Vildoga – Gaujas kreisā krasta pieteka.
Elpju iezis – 9 m augsts ieža atsegums; pie ieža Dagnes (Gančauska) ala un strauts (Liepu strauts), Gaujas kreisajā krastā.
Brasla – Gaujas labā krasta pieteka.
Svīķupīte – Gaujas kreisā krasta pieteka.
Viešu pilskalns – redzams no upes labajā krastā.
Dauda – Gaujas kreisā krasta pieteka.
Vējupīte – Gaujas kreisā krasta pieteka.
Turaidas pils kalns un Dainu (Turaidas) ala – Gaujas labajā krastā.
Cēsis – Sigulda
Divu dienu maršruts ar plašu Gaujas Nacionālā parka noskaņu, klintīm, pietekām un Turaidas apkārtni.
Šī posma ievērojamākās vietas
Cīrulīši un “Žagarkalns” – kreisajā Gaujas krastā.
Rakšupe un Amata – kreisā krasta pietekas.
Kvēpenes pilskalns – labajā krastā, iespējami Indriķa Hronikā minētā Satekles pils, ar teiku par velnu un jaunavu. Netālu Upuru ozols.
Briedīšu, Leimaņu, Spriņģu, Jumpravu, Katrīnas, Gūdu, Launaga, Elpju – dažādi smilšakmens ieži un klintis Gaujas krastos, ar gleznainiem skatiem un ģeoloģisku nozīmi.
Ķūķu un Ēdernieku klintis – dabas pieminekļi ar līdz 43 m augstām kraujām.
Skaļupe, Līgatne, Draņķupīte, Brasla, Svīķupīte, Dauda, Vējupīte – Gaujas pietekas.
Līgatnes pārceltuve – vienīgais šāda tipa Baltijā. Pārvietojas ar straumes spēku pa trosi. Izveidota pēc Otrā pasaules kara papīrfabrikas vajadzībām.
Tītmaņu iezis un Kaltītmaņu pilskalns — ar 1905. gada cīnītāju alu un Līgoņu alu.
Nurmižu gravu rezervāts – aizsargājama teritorija, apmeklētājiem slēgts!
Viešu pilskalns – arheoloģisks kultūras piemineklis, lībiešu vecākā Vesiķa valdīšanas vieta.
Turaidas pils (1214) – nozīmīgs viduslaiku cietoksnis un novada centrs, blakus Dainu ala.
Strenči – Valmiera
Plostnieku noskaņa, krāces un Valmieras apkārtnes objekti vienā dienā.
Šī posma ievērojamākās vietas
Strenči – Gaujas plostnieku pilsēta.
Strenču krāces – lielākās krāces ar vairākiem kritumiem no dzelzceļa tilta līdz Krāčupes ietekai.
Cīruļu stāvkrasts jeb Priežu krauja.
Mellupes mūra tilts (1879) – viens no retajiem laukakmens tiltiem Latvijas pasta ceļā, kas saglabājies.
Sīmanēnu Svētozols – ozols, 8,2 m apkārtmērā, 400 gadu vecs.
Gaujas stāvie krasti – gleznaini 10–15 m augsti smilšakmens atsegumi, ar sajūtu parku.
Vanšu tilts.
Kazu krāces – cilvēku veidotas krāces straumes aizturēšanai pie Valmieras.
Valterkalniņš – 17. gs. nocietinājums, gleznainā vietā pie Gaujas un Rātsupītes.
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca (1283) – viena no senākajām mūra celtnēm, ar skatu torni.
Valmieras tilts.
“Valmiera” ziedu uzraksts Jēra kalnā kopš 1935. gada.
Maršruta beigas – tilts pār Gauju pie Valmieras apvedceļa (P18).
Valmiera – Cēsis
Garāks posms ar Valmieru, Gaujas Nacionālā parka ainavām, Sietiņiezi, klintīm un Cēsu virzienu.
Šī posma ievērojamākās vietas
Sv. Sīmaņa baznīca – viena no senākajām Latvijas mūra celtnēm (1283), ar izstāžu zāli un skatu torni ar panorāmas skatu uz pilsētu.
Valmieras tilti – galvenie pāri Gaujas upei: Valmieras tilts un Šaursliežu dzelzceļa tilts (1912, tagad gājēju tilts).
Ziedu uzraksts “Valmiera” – Jēra kalnā kopš 1935. gada, veidots no košām samtenēm.
Gaujas Nacionālais parks – vecākais un lielākais nacionālais parks Latvijā, aizsargā Gaujas senieleju ar dažādiem reljefa veidojumiem un dabas pieminekļiem.
Pekas kalns (Pilskalns) – Tālavas latgaļu 11.–13. gs. nocietinājums Gaujas kreisajā krastā.
Liepas iezis – 14 m augsta koši balta smilšakmens klints senielejas krastā.
Sietiņiezis – Baltijas lielākais smilšakmens atsegums (15 m augsts, 400 m plats), valsts aizsargājams ģeoloģiskais piemineklis, labiekārtota pastaigu un atpūtas vieta.
Grīviņu klints (Sarkanais iezis) – 18 m augsta sarkanīga smilšakmens siena ar nišām, blakus Rūdavota alai (sikspārņu ziemošanas vieta).
Līču-Laņģu klintis – ap 1 km gara smilšakmens krauja, ap 30 m augsta, ar avotiem un alām.
Rauna – pilsētas apkārtne ar Dzelzceļu tiltu pār Raunu un Kazu iezi — 300 m gara smilšakmens siena ar diviem augstiem izciļņiem (līdz 16 m).
Ramātu klintis – graciozas, augstas klintis ar pieejamu Spulgsūnas alu no upes puses, pieejamība ir ierobežota.
Ērgļu klintis – iespaidīgākās smilšakmens klintis Gaujas ielejā, 700 m gara siena, līdz 22 m augsta vertikāla daļa, ar nosaukumu saistīta leģenda par ērģelēm.
Sarkanās klintis (Raiskuma iezis) – sarkana smilšakmens klints Gaujas labajā krastā, vairāku simtu metru gara.
Palīdzēsim piemeklēt piemērotāko Gaujas maršrutu
Pastāsti, cik cilvēki brauks, cik ilgu braucienu vēlies un vai kompānijā ir iesācēji. Ieteiksim posmu, kas būs ne par īsu, ne par garu.